Bibliotēku krājumu veidošana – grāmatu izvēle un norakstīšana

ĪSUMĀ

  • Līdzīgi kā citām kultūras iestādēm, arī bibliotēkām jāveic akreditācija. Privāto bibliotēku akreditācija nav obligāta.
  • Ir gadījumi, kad akreditācijas procesā konstatēts, ka bibliotēkas darbs nav pietiekami kvalitatīvs vai neatbilstošas bibliotēkas infrastruktūras dēļ pakalpojumu tā sniedz tikai daļēji.
  • Bibliotēkas attiecībā uz krājumu veidošanu ir neatkarīgas. Tās nedrīkst ierobežot politiski, ideoloģiski vai reliģiski motīvi.
  • Pagastu bibliotēkās bibliotekāri parasti apjautā lietotājus, kādas grāmatas un presi viņi vēlētos lasīt.
  • Bibliotēkas noraksta grāmatas, ja to saturs vairs nav aktuāls, tās ir bojātas vai kā citādi neatbilsts krājuma veidošanas principiem.
Bibliotēku likums paredz, ka attiecībā uz krājumu veidošanu bibliotēkas ir neatkarīgas. Katra bibliotēka pati izlemj, kādas grāmatas un preses izdevumus iegādāties, līdz ar to krājuma komplektēšanas politika katrā bibliotēkā ir atšķirīga. LV portāla skaidrojumā piedāvājam ieskatu, kā tiek komplektēti krājumi, kādas grāmatas tiek norakstītas un vai ir iespējama situācija, ka bibliotēkās neglabājas neviens no Latvijā izdotas grāmatas eksemplāriem.

Latvijā darbojas 1671 bibliotēka – to vidū ir pašvaldību dibinātas, privātās bibliotēkas un viena valsts bibliotēka. 2016. gadā tās apmeklēja vairāk nekā 13 miljoni apmeklētāju.

Bibliotēku likumā bibliotēkām ir noteiktas divas funkcijas: nodrošināt pasaules kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu – uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanu.

Valsts un pašvaldību bibliotēkās lietotāju apkalpošana un bibliotēkas informācijas sistēmu izmantošana ir bez maksas. Bibliotēkas var sniegt arī maksas pakalpojumus, tos nosakot attiecīgās bibliotēkas nolikumā un  lietošanas noteikumos.

Bibliotēku akreditācija

Līdzīgi kā citām kultūras iestādēm, piemēram, muzejiem, arī bibliotēkām jāveic akreditācija. Tas obligāti jāveic valsts bibliotēkai (Latvijas Nacionālā bibliotēka) un pašvaldību dibinātām bibliotēkām. Privāto bibliotēku akreditācija nav obligāta. Bibliotēku akreditācija notiek kopš 2004. gada, un tā veicama reizi piecos gados. To nosaka Bibliotēku likums. Akreditācijas kārtību un termiņus nosaka MK noteikumi Nr. 709 "Bibliotēku akreditācijas noteikumi".

Bibliotēku likuma 9. pantā uzskaitītas prasības, kurām bibliotēkai jāatbilst, lai to varētu akreditēt. Piemēram, bibliotēkai jābūt nodrošinātam finansējumam, bibliotēkas krājumam jābūt pieejamam lietotājiem, jābūt atbilstošām telpām un iekārtām u. c.

Ja valsts vai pašvaldības bibliotēka netiek akreditēta, tai gada laikā no akreditācijas atteikuma dienas atkārtoti jāiesniedz akreditācijai nepieciešamie dokumenti. Likums paredz, ja arī atkārtoti bibliotēku neakreditē, to likvidē un izslēdz no Bibliotēku reģistra. Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Bibliotēku un arhīvu nodaļas vecākā referente Linda Langenfelde norāda – gadījumu, kad kāda bibliotēka tiktu likvidēta, jo nav varējusi izpildīt akreditācijas prasības, nav bijis. Toties ir bijuši gadījumi, kad akreditācijas procesā konstatēts, ka bibliotēkas darbs nav pietiekami kvalitatīvs vai neatbilstošas bibliotēkas infrastruktūras dēļ pakalpojumu tā sniedz tikai daļēji. Šādā gadījumā bibliotēkai dod iespēju gada laikā novērst nepilnības, uzlabot darbu tādā līmenī, lai bibliotēka iedzīvotājiem spētu nodrošināt pilnvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus. Pēc gada notiek atkārtota akreditācija.

Kādas grāmatas pirkt, bibliotēkas lemj pašas

Bibliotēku likuma 5. pants noteic, ka bibliotēkas attiecībā uz krājumu veidošanu ir neatkarīgas. Tās nedrīkst ierobežot politiski, ideoloģiski vai reliģiski motīvi. Ierobežojumus bibliotēku krājumu veidošanā var noteikt tikai ar likumu.

Katra bibliotēka pati izlemj, kādas grāmatas un preses izdevumus iegādāties. Par grāmatu izvēli Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktore Laima Mirdza Ostele skaidro: "Bibliotēkā ir izstrādāta krājuma komplektēšanas politika. Ir dažādi komplektēšanas līmeņi – pagastu bibliotēkās un reģiona galvenajā bibliotēkā. Galvenajā bibliotēkā tiek komplektēta teju visa latviski izdotā literatūra, minimālā apmērā komplektējam arī angļu valodā. Pagastu bibliotēkām finanšu resursi ir ierobežotāki, un tām ļoti jāvērtē katra grāmata, kuru pērk." Pagastu bibliotēkās bibliotekāri parasti lietotājiem jautā, kādas grāmatas un presi viņi vēlētos lasīt. Ja arī pagasta bibliotēkā nav kādas grāmatas, to var pasūtīt no galvenās bibliotēkas. Turklāt ir arī iespēja izmantot starpbibliotēku abonementu – sev tuvākajā bibliotēkā pasūtīt un lasīt izdevumus no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB).

Rotāsim Barkavas un Stalīdzānu egles kopā!
Palīdzi Barkavas kultūras nama rokdarbnieču pulciņam "Avots" sagādāt vilnas zeķītes Rīgas dzemdību nama bērniņiem!

               

novada_logo.jpg
 

avize_stars.gif

 
rsz_1.png
 
 
latvija-logo.png
 

logo-epak-transparent.png

 

LAD.jpg

 

logo_laukutikls.png

© 2015-2018 barkava.lv Visas tiesības aizsargātas.