Kā darbojas civilā aizsardzība

Latvijā iespējamos civilo apdraudējuma veidus iedala dabas un cilvēku izraisītās jeb antropogēnās katastrofās atbilstoši radīto postījumu apjomam. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) norāda, ka rīcība katrā scenārijā un situācijā ir atkarīga no notikuma rakstura, vietas, apjoma un bīstamo faktoru izplatīšanās ceļiem. LV portāls skaidro, kas ir civilā aizsardzība, ar ko tā atšķiras no militārās aizsardzības, kādi ir katastrofu veidi un civilās aizsardzības uzdevumi.

Īsumā
  • Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā.
  • Nesenie kūdras un meža ugunsgrēki iekļaujas civilās aizsardzības sistēmas darbības lokā.
  • Katastrofas iedala divos veidos – dabas un cilvēku izraisītas katastrofas.
  • Sabiedrībai nepieciešamās pamatvajadzības, kuras jānodrošina katastrofu gadījumā, ir uzturs, mājoklis, veselības aprūpe, medicīniskā palīdzība, elektroapgāde, ūdensapgāde, siltumapgāde, atkritumu un notekūdeņu savākšana, kā arī sakaru nodrošinājums.
  • Kamēr NBS cīnās ar agresora bruņotajiem spēkiem, civilās aizsardzības sistēmas iestādes turpina nodrošināt katastrofas pārvaldīšanas pasākumus (preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas), piemēram, plāno resursus iespējamām dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, organizē praktiskās mācības, reaģē un likvidē katastrofas radītās nemilitārās sekas, piemēram, ugunsgrēkus, plūdus.
  • Lēmumu par ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju pieņem pēc kāda laika posma, jo nepieciešams sagatavot un sasaukt MK sēdi.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu (CAKPL) civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā. Kā piemēru VUGD min šīs vasaras kūdras un meža ugunsgrēkus. Lai atbalstītu ugunsgrēku dzēšanas darbos iesaistītās iestādes un institūcijas, bija nepieciešams sasaukt pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas, kuras sniedza sekojošu atbalstu:

  • iesaistīja fizisko un juridisko personu resursus – ūdens cisternas, kvadriciklus un citu tehniku;
  • nodrošināja nosēšanās teritoriju ierādīšanu ugunsgrēkos iesaistītajiem helikopteriem;
  • kopā ar citām institūcijām nodrošināja un koordinēja izmitināšanu iesaistītajiem citu valstu darbiniekiem, kas sniedza starptautisko palīdzību;
  • kopā ar citām institūcijām nodrošināja ēdināšanu visām ugunsgrēka darbos iesaistītajām personām;
  • nodrošināja nepieciešamās informācijas analīzi, apkopošanu un savstarpējo komunikāciju.

VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Ivars Nakurts papildus norāda, ka minētajos ugunsgrēkos iesaistīja arī valsts materiālās rezerves un starptautisko palīdzību, kas arī ir civilās aizsardzības sistēmas darbības lokā. Kā vēl vienu piemēru no šī gada notikumiem viņš min Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijā – te reaģēšanas un seku likvidēšanas darbos vajadzēja iesaistīt gan VUGD un Valsts policiju, gan Pārtikas un veterināro dienestu un pašvaldības, kā arī izsludināt ārkārtējo situāciju noteiktos reģionos un koordinēt seku likvidēšanas pasākumus.

Kādi ir katastrofu veidi?

Atbilstoši VUGD sniegtajai informācijai katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. CAKPL 4. pantā ir noteikti katastrofu veidi:

  • dabas katastrofas – ģeofiziskās (zemestrīces, zemes nogruvumi), hidroloģiskās (pali, plūdi, ledus sastrēgumi), meteoroloģiskās (lietusgāzes, krusa, sniega sanesumi, vētras, viesuļi), klimatoloģiskās (stiprs sals vai karstums, apledojums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki), bioloģiskās (epidēmijas, epizootijas, epifitotijas), kosmiskās (meteorītu nokrišana, ģeomagnētiskās vētras);
  • cilvēku izraisītās jeb antropogēnās katastrofas – tehnogēnās (rodas ķīmisko, radioaktīvo un bioloģisko vielu noplūdes, ēkās un būvēs izcēlušos ugunsgrēku, sprādzienu, dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumu, elektrotīklu bojājumu, komunālo tīklu avāriju, ēku un būvju sabrukuma vai transporta avāriju rezultātā), sabiedriskās nekārtības, terora akti un iekšējie nemieri.

Vienlaikus katastrofas atbilstoši radīto postījumu apjomam iedala:

  • vietēja mēroga katastrofās – radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;
  • reģionāla mēroga katastrofās – radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;
  • valsts mēroga katastrofās – radītie postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu.
Barkavas KN kolektīvi atsāk sezonu!
Izstāde "Renesanse" Stalīdzānu bibliotēkā
Lāčplēša dienas un Latvijas valsts simtgades pasākumi Barkavas pagastā
Izstāde "Sportiskās virsotnes"
Lāčplēša dienas un Latvijas valsts simtgades pasākumi Barkavas pagastā

               

novada_logo.jpg
 

avize_stars.gif

 
rsz_1.png
 
 
latvija-logo.png
 

logo-epak-transparent.png

 

LAD.jpg

 

logo_laukutikls.png

 
© 2015-2018 barkava.lv Visas tiesības aizsargātas.