Katru gadu zvērināti notāri Latvijā uzsāk vidēji 12 000 mantojuma lietu. Ir trīs veidi, kā mūsu valstī mantot un atstāt mantojumu, – ļaut, lai manta tiek sadalīta saskaņā ar likumu, atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu. Šajā publikācijā skaidrojam, kā jārīkojas cilvēkam, kurš kļuvis par mantinieku pēc tuvinieka nāves.

Īsumā
  • Latvijā notāri nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus – mantiniekiem pašiem pie zvērināta notāra ir rakstiski jāizsaka vēlme mantot.
  • Mantošanas iesniegumu ieteicams iesniegt ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tuvinieka nāves.
  • Tikai pēc mantinieka rakstiska noteiktā kārtībā apliecināta iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu.
  • Mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta.
  • Vidējais mantojuma lietas izskatīšanas ilgums Latvijā ir trīsarpus mēneši.

Jebkurā gadījumā pēc cilvēka nāves viņa tuvākajiem ģimenes locekļiem – mantiniekiem – ir ļoti būtiski izdarīt pirmo soli – aiziet uz zvērināta notāra biroju. Latvijas valsts ir izvēlējusies pieteikšanās sistēmu, un mūsu notāri nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus – mantiniekiem pašiem pie zvērināta notāra ir rakstiski jāizsaka vēlme mantot. Tas nozīmē, ka mantinieks ir tas, kurš ierodas pie zvērināta notāra, un tikai pēc viņa rakstiska noteiktā kārtībā apliecināta iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu, skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Mantošanas iesniegumu mantinieks iesniedz zvērinātam notāram, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Mantiniekam, ejot pie zvērināta notāra, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības), mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantots tiek arī kas cits bez nekustamā īpašuma. Ideāli – ja ir ziņas arī par visiem zināmajiem mantiniekiem. Ja vajadzīgie dokumenti nav pieejami, to sagādāšanu iespējams uzticēt zvērinātam notāram. Viņa rīcībā ir ne tikai vajadzīgās zināšanas, bet pieejami arī valsts reģistri.

Pirms lietas uzsākšanas zvērināts notārs Mantojumu reģistrā pārliecinās, vai to jau nav uzsācis kāds cits zvērināts notārs, piemēram, ja cits kandidāts uz mantojumu jau ir iesniedzis iesniegumu. Pēc tam zvērināts notārs pārliecinās Publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts jeb testaments (vai mantojuma līgums).

Lāčplēša dienas un Latvijas valsts simtgades pasākumi Barkavas pagastā
Izstāde "Renesanse" Stalīdzānu bibliotēkā
Lāčplēša dienas un Latvijas valsts simtgades pasākumi Barkavas pagastā
Barkavas KN kolektīvi atsāk sezonu!
Izstāde "Sportiskās virsotnes"

               

novada_logo.jpg
 

avize_stars.gif

 
rsz_1.png
 
 
latvija-logo.png
 

logo-epak-transparent.png

 

LAD.jpg

 

logo_laukutikls.png

 
© 2015-2018 barkava.lv Visas tiesības aizsargātas.