Lai pieņemtu lēmumu par atgriešanos uz dzīvi Latvijā, svarīgi ir dažādi apsvērumi un apstākļi. Bet ar ko sākt, ja esi jau izlēmis atgriezties? LV portāls skaidro, kur meklēt informāciju, kas jādara pirms atgriešanās un kam jāpievērš uzmanība, jau esot dzimtenē.

Īsumā
  • Informāciju, kā arī atbildes uz svarīgiem jautājumiem par atgriešanos uz dzīvi Latvijā var meklēt kompetentās iestādēs un to mājaslapās, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pie EURES konsultantiem, pie reģionālajiem koordinatoriem reemigrācijas veicināšanai, kā arī valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.lv”.
  • Personai pirms atgriešanās Latvijā jāiepazīstas ar valsts darba tirgus situāciju un darba iespējām, jānoskaidro, vai būs pieejama dzīvesvieta, jāsagatavo līdzņemšanai nepieciešamie dokumenti un izziņas, jāiepazīstas ar valsts iestāžu un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī jāinformē ārvalsts iestādes, kurās persona bijusi reģistrēta vai norādījusi savu personīgo informāciju, par došanos prom.
  • Atgriežoties Latvijā, personai jādeklarē sava dzīvesvieta, jāreģistrējas pie ģimenes ārsta, saņemot atbalstu NVA, jāmeklē darbs, jādodas uz VSAA, lai saņemtu informāciju par sociālo aizsardzību, kā arī uz VID, lai noskaidrotu, vai nepieciešams iesniegt gada ienākumu deklarāciju par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem.

Kur es strādāšu un dzīvošu, vai manu ārzemēs iegūto izglītību atzīs Latvijā, kā es varu iekārtot savu bērnu skolā vai bērnudārzā, vai man pienākas sociālā apdrošināšana un kas notiks ar manu uzkrāto pensiju ārvalstīs – tie ir praktiski jautājumi, kas rodas cilvēkiem, kuri domā vai ir jau nolēmuši atgriezties uz dzīvi Latvijā pēc pastāvīgas vai ilgākas uzturēšanās ārvalstīs.

Kur meklēt informāciju

Informāciju, kā arī atbildes uz svarīgiem jautājumiem par atgriešanos uz dzīvi Latvijā var meklēt vairākos veidos:

  • kompetentajās iestādēs un to mājaslapās, piemēram, ja interesē profesionālās izglītības jautājumi, informācija jāmeklē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) vai tās tīmekļvietnē, savukārt, ja interesē uzturēšanās nosacījumi ģimenes locekļiem, kas nav Latvijas pilsoņi, – konsulārajos dienestos ārvalstīs vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), vai tās tīmekļvietnē u. tml.;
  • Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pie EURES (European Employment Services – Eiropas nodarbinātības dienesti) konsultantiem, kas sniedz atbildes uz praktiskiem, juridiskiem un administratīviem jautājumiem saistībā ar darba atrašanu, starpvalstu sociālo drošību un nodokļiem, reģionālo mobilitāti u. tml.;
  • pie reģionālajiem koordinatoriem reemigrācijas veicināšanai, kas sniedz personalizētu informācijas piedāvājumu par pašvaldību pakalpojumiem, īpaši ģimenēm ar bērniem, piemēram, par bērnudārza un skolas pieejamību, kā arī par dzīvesvietas, uzņēmējdarbības un darba iespējām;
  • valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.lv, kurā var atrast informāciju un norādes par lietām, ko svarīgi zināt pirms atgriešanās Latvijā, piemēram, par darba atalgojumu valstī, par izglītības sistēmu, kādos gadījumos pieļaujama dubultpilsonība, vai varēs saņemt ārvalstī piešķirto bezdarbnieka pabalstu, kā uzsākt uzņēmējdarbību, kā reģistrēties pie ģimenes ārsta u. tml.

Norādes par iestādēm, kurās iespējams saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, vienkopus var atrast Ekonomikas ministrijas (EM) infografikā Atgriešanās Latvijā: Kur atrast atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Proti, informācija un konsultācija ir pirmā lieta, ar ko sākt, ja persona vēlas atgriezties dzimtenē.

Rīcība pirms atgriešanās

Savukārt atbilstoši EURES izveidotajai infografikai papildus personai pirms atgriešanās Latvijā jāizdara sekojošais:

  • jāiepazīstas ar informāciju par pašreizējo Latvijas darba tirgus situāciju un darba iespējām – to var atrast NVA mājaslapā, NVA CV un vakanču portālā, Eiropas darba mobilitātes portālā, uzņēmumu mājaslapās un sociālajos tīklos;
  • jānoskaidro, vai, atgriežoties Latvijā, būs pieejama dzīvesvieta, – par to var interesēties vietējā pašvaldībā, dzīvesvietas īres piedāvājumu portālos vai nekustamo īpašumu aģentūrās, kā arī “Finanšu institūcijā “Altum”” par mājokļa iegādes iespēju ar valsts atbalstu;
  • jāapmeklē ārvalsts atbildīgās iestādes un jāsaņem nepieciešamie dokumenti un izziņas – nodokļu, pabalstu, darba un sociālās apdrošināšanas periodu apliecinoši dokumenti, Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), dokumenti, kas apliecina bērnu iegūto izglītību, veselības aprūpi, kā arī saņemtās sociālās garantijas u. c.;
  • jāiepazīstas ar Latvijas valsts iestāžu un pašvaldību pakalpojumiem – vienkopus to var izdarīt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv;
  • par došanos prom no ārvalsts jāinformē visas tās iestādes, kurās persona bijusi reģistrēta vai norādījusi savu personīgo informāciju, piemēram, vietējā pašvaldība, nodarbinātības dienests, banka, ceļu satiksmes direkcija, pasts, komunālo pakalpojumu nodrošinātāji u. tml.

Vienlaikus saskaņā ar NVA sniegto informāciju papildus jāņem vērā, ka:

  • strādājot Eiropas Savienības (ES) valstīs, iemaksas pensijai uzkrājas katrā no valstīm, kurā persona strādājusi, un, sasniedzot attiecīgās valsts pensionēšanās vecumu, tai ir tiesības uz pensiju vai vienreizēju izmaksu no katras nodarbinātības valsts;
  • personas kopējais darba stāžs summējas no darba periodiem visās ES valstīs, kurās persona ir strādājusi;
  • pēc nodarbinātības perioda beigām personai bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa valstī, kurā tā pēdējo reizi bija nodarbināta;
  • iestādēs, ar kurām persona sazinās, jānoskaidro ārvalstīs izsniegto dokumentu noformēšanas prasības, proti, vai attiecīgajā iestādē Latvijā nepieciešams to tulkojums un legalizācija vai apliecināšana ar Apostille;
  • jāsaglabā visi ar nodarbinātību saistītie dokumenti (darba līgums, algas izmaksu apliecinoši dokumenti, izsniegtās izziņas, kartes u. tml.), jo tie var noderēt darba stāža, pabalstu saņemšanas, nodokļu nomaksas un citu saistīto lietu noskaidrošanai, ja būs tāda nepieciešamība;
  • EVAK noderēs laikā, kamēr Latvijā nebūs uzsāktas darba attiecības, jo šajā periodā persona paliek sociāli apdrošināta valstī, kurā pēdējo reizi strādāja;
  • saņemot U2 dokumentu par bezdarbnieka pabalsta eksportu, ārvalsts nacionālajā veselības sistēmas administrācijā jāpieprasa arī S1 veidlapa, kas personai ļaus saņemt garantētos visa veida veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā, par kuriem izmaksas segs no ārvalsts budžeta līdzekļiem.

               

novada_logo.jpg
 

avize_stars.gif

 
rsz_1.png
 
 
latvija-logo.png
 

logo-epak-transparent.png

 

LAD.jpg

 

logo_laukutikls.png

© 2015-2018 barkava.lv Visas tiesības aizsargātas.