Apstiprinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, valdība deva mandātu sākt oficiālas sarunas ar pašvaldībām un sabiedrību par pašvaldību reformas īstenošanu un piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.

Īsumā
  • Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir efektīvi organizēt pārvaldību darbu reģionālā līmenī.
  • Konsultācijas ar pašvaldību deputātiem ilgs līdz 2019. gada septembrim.
  • Līdz 2019. gada 1. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kurā noteikts jaunais valsts administratīvi teritoriālais iedalījums, tā veidi un teritoriju izveidošanas kritēriji.
  • Latvijas Pašvaldību savienība nesaskaņoja VARAM informatīvo ziņojumu.

Konsultācijas ar pašvaldību deputātiem, kas ilgs līdz 2019. gada septembrim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizēs jaunveidojamo novadu centros, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu. Pirmās sarunas notiks 27. maijā Preiļos, 5. jūnijā Cēsīs un Valmierā, 6. jūnijā Smiltenē, 7. jūnijā Siguldā, informēja VARAM.

Savukārt sabiedrības informēšanas pasākumi pašvaldību iedzīvotājiem notiks līdz 2020. gada maijam. To ietvaros gada laikā plānoti kopumā vairāk nekā 100 pasākumi, uz diskusijām aicinot gan pašvaldību deputātus, gan iedzīvotājus.

Noteikti teritoriālās reformas mērķi

14. maijā Ministru kabinets (MK), izskatot VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, nolēma pēc noteiktajām konsultācijām, līdz šī gada 2. septembrim, uzdot ministrijai izstrādāt un iesniegt valdībā konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kā arī nodrošināt informatīvo kampaņu un komunikāciju ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jautājumiem.

Informatīvajā ziņojumā noteikti teritoriālās reformas mērķi, analizēta 2009. gada teritoriālā reforma un tās sekas, sniegts situācijas raksturojums, analizēts, kā teritoriālā reforma varētu nākotnē ietekmēt pašvaldību darbību, aprakstīta ārvalstu pieredze un sabiedriskai apspriešanai izvirzāmais teritoriālā iedalījuma modelis.

LV portāls publikācijā “Administratīvi teritoriālā reforma. Pirmajā modelī – 35 pašvaldības” jau rakstīja, ka VARAM izstrādātais ATR plāns paredz Latvijas teritoriju iedalīt 35 pašvaldībās un tās plānots veidot ap reģionālās nozīmes attīstības centriem. Ministrija atzīst – tas ir tikai sākuma piedāvājums.

Līdz 1. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts

Jāatgādina, ka Saeima 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, proti, turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam Latvijā izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Saeimas lēmums uzdod MK izstrādāt konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kā arī veikt konsultācijas ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu. Pēc tam MK līdz 2019. gada 1. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kurā noteikts jaunais valsts administratīvi teritoriālais iedalījums, tā veidi un teritoriju izveidošanas kritēriji, kā arī citi jautājumi, kas saistīti ar teritoriālo dalījumu un apdzīvotām vietām. Likumprojektā ietverama arī kārtība, kādā tiek pabeigta teritoriālā reforma un sagatavotas 2021. gada pašvaldību vēlēšanas. Informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka vienlaikus MK jāiesniedz Saeimā ziņojums, kurā izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.

Mēs nediskutēsim par visu. Nevaram ar pārvaldības reformas palīdzību atrisināt visas problēmas.

Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pants noteic: vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Lai izpildītu hartas 5. panta prasības, VARAM jāveic konsultācijas ar attiecīgajām pašvaldību domēm par administratīvo teritoriju apvienošanu lielākās administratīvās vienībās. Par minēto konsultāciju priekšmetu ir uzskatāms informatīvajā ziņojumā sabiedriskajai apspriešanai izvirzāmais administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis.

© 2015-2018 barkava.lv Visas tiesības aizsargātas.