Katru gadu martā, kad var sākt iesniegt iepriekšējā taksācijas gada ienākumu deklarācijas, ko daudzi steidz izdarīt, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par attaisnotajiem izdevumiem, ir neskaidrības. Šogad deklarēšanas situāciju sarežģīja 2018. gadā ieviestā mēnesim prognozētā neapliekamā minimuma piemērošana, jo prognoze var atšķirties no gadam noteiktā diferencētā neapliekamā minimuma. Nepatīkami, ja nodoklis jāpiemaksā. Likums tagad paredz iespēju arī pašam koriģēt neapliekamā minimuma prognozi.

Īsumā
  • IIN maksātājam ir noteikts maksimālais gada neapliekamais minimums (2019. gadā – 2760 eiro/230 eiro mēnesī); gada apliekamais ienākums, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu (5280 eiro/440 eiro mēnesī); gada apliekamais ienākums, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (2019. gadā – 13 200 eiro/1100 eiro mēnesī).
  • Gada diferencēto neapliekamo minimumu piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Gada diferencētais neapliekamais minimums var atšķirties no taksācijas gada laikā piemērotās prognozēto mēneša neapliekamo minimumu summas. Radusies starpība ietekmē (palielina vai samazina) nodokļa apmēru.
  • Daļēji neapliekamo minimumu (kā prognozi) piemēro jau gada laikā regulārās ienākuma izmaksas reizēs: darba devējs – izmaksājot darba algu, atvaļinājuma naudu, slimības naudu; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – izmaksājot pensiju, slimības pabalstu; izdevējs, autoratlīdzības izmaksātājs – izmaksājot autoratlīdzību.
  • Ar grozījumiem likumā kopš 2019. gada 16. aprīļa noteikts, ka rakstveida iesniegumā darba devējam darbinieks var lūgt darba samaksai piemērot paša izraudzītu mēneša prognozēto minimumu, kas gan nevar pārsniegt VID norādīto prognozi.
  • Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, summējas visi gada ienākumi, kuriem piemēro gada diferencēto neapliekamo ienākumu.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir situācijas, kad veidojas pārmaksa, ja gada diferencētais neapliekamais minimums nav izmantots pilnā apmērā, un nodokļu maksātājs šogad saņem pārmaksātā nodokļa naudu. Un ir arī situācijas, kad pērn piemērotais prognozētais mēneša neapliekamais minimums summā ir lielāks, nekā ienākumu guvējam pieļauj gada diferencētā neapliekamā minimuma apmērs. Līdz ar to veidojas piemaksa jeb parāds, jo pērn nodoklis nav samaksāts pilnā apmērā. Tas tāpēc, ka nodokļa likmes un neapliekamo minimumu nosaka gada ienākumam: nodokļa likmes ir progresīvās (20%, 23% un 31,4%), savukārt neapliekamais minimums – diferencēts (maksimālo neapliekamo minimumu – šogad 230 eiro – piemēro mazajām algām, un tas pakāpeniski samazinās algai no 440 eiro līdz 1100 eiro mēnesī). Ja alga ir lielāka, neapliekamā minimuma nav vispār.

Prognozi varēja mainīt jau pērn

Pirms nodokļu reformas Valsts ieņēmumu dienests (VID) visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu. Ar nodokļu reformu šī kārtība tika mainīta. No 2018. gada darbavietā, kura Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” atzīmēta kā galvenā, algai tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jau sākotnēji paredzēja iespēju lūgt darba devēju nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu, lai neveidotos nodokļu starpība, piemēram, ja gada laikā ievērojami palielinājās ienākumi, nesen sāktas darba gaitas, atsākts darbs pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

VID Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Marija Radzjušonoka, atbildot uz LV portāla jautājumu, vai VID, aprēķinot mēneša prognozēto neapliekamo minimumu, skatās tikai ienākumus, kas gūti darbavietā, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, skaidro: prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēra aprēķinā VID izmanto ne tikai algas ienākumus, bet arī citus ienākumus, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), t.sk. ienākumus no kapitāla pieauguma (bet tikai aprēķinot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu periodam no 1. augusta līdz 31. decembrim).

Tagad prognozēsim arī paši

Šopavasar likumā ir veiktas izmaiņas. Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 16. aprīlī, pašam nodokļu maksātājam ir dota iespēja prognozēt mēneša neapliekamo minimumu. Tas nozīmē: vērtējot, ka mēnesim VID prognozētais neapliekamais minimums neatbilst ienākumiem, to pats var koriģēt.

Darbiniekam jānoslēdz ar darba devēju rakstiska vienošanās, un darbavietā jau ar nākamo dienu tiks piemērots tik liels mēneša neapliekamais minimums, kādu darbinieks pats būs izvēlējies. Jāievēro likumā noteiktais nosacījums – pašas personas prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkst pārsniegt VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru, t.i., nedrīkst būt lielāks par summu, kas ir norādīta personas elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā, paskaidro M. Radzjušonoka.

Darba ņēmējam jāņem vērā visi savi ienākumi, ne tikai alga, bet arī, piemēram, ienākumi no saimnieciskās darbības, t.sk. nereģistrējamas saimnieciskās darbības, dividendes, autoratlīdzība, pensija, nekustamā īpašuma pārdošana u. tml.

M. Radzjušonoka arī norāda, ka par to, ka tiek piemērots darba ņēmēja prognozētais mēneša neapliekamais minimums, VID papildus nav jāinformē.

Informācija par paša darbinieka izraudzīto prognozēto mēneša neapliekamo minimumu nebūs redzama algas nodokļa grāmatiņā. Informāciju par darbiniekam piemēroto mēneša neapliekamo minimumu VID reizi gadā iegūs no darba devēja paziņojuma. Savukārt VID prognoze šajā gadījumā būs tikai informatīva, jo darba devējs piemēros sava darbinieka algai to neapliekamo minimumu, kādu darbinieks ir lūdzis un par ko abas puses rakstveidā vienojušās.

© 2015-2018 barkava.lv Visas tiesības aizsargātas.