Eduards KRUSTĀNS – Barkavas draudzes ērģelnieks, pirmās nacionālās atmodas darbinieks, Barkavas pagasta sabiedriskās dzīves organizators – koru, biedrību, pirmā tautas nama Latgales laukos celtniecības iniciators (1914.), dzejnieks, dramaturgs, dzimis 1871. gada 23. augustā Gaigalavas pagasta “Meirānos”, miris 1953. gada 14. septembrī Barkavā, apbedīts Barkavas centra kapos.

Eduards JUSTS–JUSTOVIČS, dzimis 1857. gada 18. martā Barkavas pagasta Seimušku sādžā, miris 1927. gada 28. decembrī, apglabāts Barkavas draudzes Vecumnieku kapos, bija viens no pirmajiem izglītību guvušajiem zemnieku dēliem Barkavas pagastā, saimniekoja savā saimniecībā “Seimuškās”. Nacionālās atmodas darbinieks. Grāmatu pārrakstītājs un izplatītājs drukas aizlieguma laikā. Ilgus gadus pagasta vecākais.

Antons TOMKUNAS – baznīckungs Barkavā no 1888. līdz 1923. gadam. Nacionālās atmodas darbinieks Barkavā. Vairāku biedrību dibināšanas organizators, Zemkopības biedrības vadītājs. Dzimšanas gads un vieta nav zināma, miris 1923. gada 6. februārī Barkavā, apglabāts Barkavas centra kapos.

Antons VEIKŠĀNS, dzimis 1894.gada 5.martā Barkavas pagasta “Bozēnos”, represēts 1941. gada 14. jūnijā, miris izsūtījumā. Ilggadējs Barkavas pagasta darbvedis. Aktīvs sabiedriskais darbinieks. Barkavas krājaizdevumu sabiedrības vadītājs, patērētāju biedrības un piensaimnieku biedrības priekšsēdētājs. Aizsargs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru 1932. gada16. novembrī.

Jānis SPROĢIS, dzimis 1880. gada 20. aprīlī Mētrienas pagastā, miris 1934. gada 15. novembrī Rīgā. Apglabāts Varakļānu luterāņu kapsētā. Pulkvedis - leitnants. 20. gs. sākumā Barkavas pagastā strādāja kā skrīveris. Aktīvs sabiedriskais darbinieks. Kopā ar Eduardu Krustānu sarakstījis vienu no pirmajām latgaliešu oriģināllugām “Dzīves mutulī” 1910. gadā, kura Barkavā un apkaimē izrādīta vairāk kā 30 reizes. 1929. gada 23. maijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.

Konstantīns TROPIŅŠ – ilggadējs Barkavas pagasta vecākais, 17. Rēzeknes aizsargu pulka Barkavas nodaļas priekšnieks, sabiedriskais darbinieks, apbalvots ar divām Triju Zvaigžņu ordeņa 2. pakāpes goda zīmēm (1928. gada 14. novembrī un 1931. gada 17. februārī). Dzimis 1901. gada 12. oktobrī Barkavas pagasta “Mālniekos”, arestēts 1941. gada 24. maijā, miris izsūtījumā.

Antons ZAĻMEŽS, dzimis 1904.gada 6.maijā Barkavas pagasta “Zaļmežniekos”, miris 1979. gada 12. jūnijā, aktīvs Barkavas pagasta sabiedriskās dzīves organizētājs, koru diriģents, skolotājs. Represēts 1949. gada 25. martā.

Henrihs TROPS, dzimis 1908.gada 25.novembrī Barkavas pagasta “Osogolā”, miris 1994. gada 28. septembrī Rīgā, Rīgas katoļu garīgā semināra bijušais rektors un profesors, lic.theol. monsinjors, Latvijas Republikas Atzinības krusta kavalieris. Latvijas katoļu preses darbinieks un celmlauzis, garīgās literatūras apgādnieks. Cīnītājs par tautas labklājību un jaunatnes audzināšanu. Daudz rakstījis par Baznīcas un Valsts vēsturi. H. Trūps bija spilgta personība Latgales intelektuāļu vidū.

Pēteris EGLONS – lauksaimniecības darbinieks, dzimis 1922. gada 27. janvārī Madonas rajona Sarkaņu pagastā, miris 1980. gada 28. jūnijā. Nopelniem bagātais lauksaimniecības darbinieks, ilggadējs padomju saimniecības “Barkava” direktors. Barkavas tagadējā centra izveidotājs.

Ēvalds MUGURĒVIČS – vēsturnieks un arheologs, habilitētais vēstures doktors dzimis 1931. gada 6. aprīlī Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā. Pēc studijām Latvijas Valsts Universitātē viņš 1956. gadā sāka strādāt Latvijas vēstures muzejā, no 1958. gada LZA Latvijas vēstures institūtā, kurā no 1971. gada vadīja arheoloģijas nodaļu. 1984. gadā viņš kļuva par vēstures zinātņu doktoru, 1997. gadā par habilitēto vēstures doktoru. No 1984. līdz 1995. gadam Latvijas Universitātes mācībspēks, 2002. gadā Ē. Mugurēviču ievēlēja par Vācijas arheoloģijas institūta ārzemju locekli. Mugurēvičs pētīja Latvijas vēlā dzelzs laikmeta (9.–12. gadsimts) un viduslaiku (12.–16. gadsimts) arheoloģiju. Vadīja arheoloģiskos izrakumus Lokstenes pilskalnā, Mārtiņsalā, Oliņkalnā, kā arī Sabilē, Piltenē, Dundagā, Rēzeknē, Dinaburgas pilskalnā un citur. Pēc 1990. gada viņš pievērsās arī Livonijas hroniku tulkošanai un komentēšanai. 2011. gada Ē. Mugurēvičam tika piešķirta LZA Lielā medaļa.

Līga SKARIŅA – māksliniece, dzimusi 1959.gada 14. februārī Barkavā, Madonas rajonā. Profesionālā izglītība – Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskola (1977), Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļa (1986), mākslas maģistra grāds (1998). No 1995. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

Izstādēs piedalās kopš 1980. gada, ar saviem darbiem iepazīstinot ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas, Lietuvas, Spānijas, Kairas, Zviedrijas un citu valstu mākslas cienītājus. Līdzās aktīvai darbībai keramikas laukā Līga Skariņa ir Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore.

Pēc mākslinieces iniciatīvas visi izstādes darbi tiek dāvināti Sergeja Jēgera Labdarības fondam, kura darbības mērķis ir palīdzības sniegšana bērniem ar veselības problēmām.

Kelīna KLĀNA (īstajā vārdā Elīna Koļesņikova) – rakstniece, dzimusi 1931. gada 1. augustā Barkavas pagasta „Krievbirzēs. 1997. gadā izdota grāmata „Slota no tīreļa mirtēm”, pēc tam „Baltā odze”, „Klūrgu sūnākļa rēgs”, „Maizīte un zvaigznīte”, romāns „Trīs vītušas rozes”.

Anita SKRJABE – dzejniece, dzimusi barkaviete, absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Pirmie dzejoļi uzrakstīti ap 1974. gadu. Pirmās publikācijas 1978. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas studentu avīzē “Plēsums”.

2003. gadā iznāk pirmā dzejas grāmata “Sapņu pinumi”. Sadarbībā ar dzejnieku, publicistu Gunvaldi Tarvidu top krājums “Dialogs uz taureņspārna”, ko izdod izdevniecība SIA “Poligrāfijas infocentrs” 2004. gadā. Grāmata saņem galveno balvu Vidzemes literātu saietā.

2005. gadā iznāk trešais dzejas krājums “…un klusums izkaisās pļavās”, nākamajā gadā – grāmata “Ābeles apskāvienos”, 2008. gadā tiek izdots krājums “Upes audeklā”, 2013. gadā – dzejas krājums “akmensrite”.

Anitas Skrjabes dzeja izskanējusi arī mūzikā – mūzikas autori Armands Alksnis, Normunds Liepiņš, izpilda grupa “Credo” un “Inga un Normunds”.

Raivis BROKS – bobslejists, stūmējs (dzimis 1984. gada 20. februārī). Ar bobsleju nodarbojās no 2007.  līdz 2014. gada rudenim, pirms tam trenējies vieglatlētikas desmitcīņā. Piedalījies 2010. un 2014. gada Olimpiskajās spēlēs. Augstākie sasniegumi - 5. vieta pasaules kausa posmā Altenbergā, Vācijā un  2012. gadā – Eiropas čempionātā 4.vieta četriniekos.